Jau krietnu laiku Latvijas motokrosa fanu sirdis sildīja ziņa par šā brīža MX2 klases pasaules čempionāta līdera Paula Jonasa piedalīšanos pašmāju čempionāta 2.posmā Aizputē. Diemžēl atrādīšanās faniem sanāca tikai dalībnieku laukumā, kurā kalvenieša busiņš bija ielenkts jau no agra rīta līdz pat vakaram.
Arī mxphoto.lv centās sportistam piekļūt tuvāk, bet saprotot, ka tas neizdosies, uz sarunu tika aicināts Paula tēvs Kaspars Jonass. Turpinājumā neliels atreferējums no dzirdētā.
Jau pēc Meksikas GP Paulam sākās problēmas ar sacensību dienas rīta iesildīšanās braucienā gūto apakšdelma traumu. Steigā salāpītajā rokā pēc sacensībām iemetās infekcija un piedalīšanās Eiropas lielās Balvas izcīņā Valkensvārdē bija zem liela jautājuma. Taču komandas ārsti paveica brīnumu un kā zināms, Holandes smiltīs neviens tā arī nespēja nopietni apdraudēt Jonasa pirmo vietu abos braucienos, tādējādi MX2 apbalvošanas ceremonijā un miljoniem TV ekrānos visā pasaulē atkal skanēja Latvijas himna.
Tomēr jau nākamajā dienā Paulam parādījās saaukstēšanās simptomi un trešdienas treniņš pēc atgriešanās no Holandes savā piemājas trasē Kalvenē bija vien tamdēļ, lai uzturētu motocikla izjūtas. Neko labāk nepalika arī turpmākajās trīs dienās. Neskatoties uz šaubīgo pašsajūtu, Pauls vēl sestdienas vakarā bija apņēmības pilns tomēr braukt sacīksti Aizputē, bet pēc telefona sarunas ar KTM Red Bull vienības ārstu, lēmumu nācās mainīt. Ņemot vērā jau šajā nedēļas nogalē notiekošo Ķeguma GP, dakteris kategoriski aizliedza Paulam braukt sacensības Misiņkalnā.
Savu misiju Aizputē tik un tā mūsu ātrākais MX2 pilots veica godam un pacietīgi dalīja autogrāfus visas dienas garumā. Arī Paula uzrunā, trases apskaņošanas sistēmā, faniem tika izskaidrota situācija un jācer, ka visi sanākušie ar sapratni uztvēra šā brīzā MX2 pasaules čempionāta līdera lēmumu nestartēt Misiņkalna dubļos.
Godīgi sakot, nekādu vilšanos neizjuta arī mxphoto.lv, jo saliekot kopā MX2 un MX1 klases braucējus, kopā sanāca vien 27 sportisti. Līdz ar to sacensību sekretariātā tika pieņemts loģisks un pareizs lēmums par apvienoto braucienu.
Jau otro LČ posmu pēc kārtas kvalifikācijā ātrākais bija Kārlis Sabulis, kas savu tuvāko sekotāju Dāvi Ivanovu apstedza turpat vai par divām sekundēm. Vēl par sekundi lēnāks kvalifikācijā bija divkārtējais Latvijas MX1 čempions Priit Ratsep un tikai septītais ātrākais apļa laiks bija vienam no šo sacensību favorītiem, daudzgadīgajam pasaules čempionāta MXGP klases igauņu dūzim Tanel Leok. Šāda oponentu iemidzināšanas taktika acīmredzot nesa arī savus augļus. Pirmajā braucienā jau ar pirmajiem metriem izvirzoties vadībā, “mierīgais” igaunis līdz pat finišam sev aiz muguras noturēja visus apdzītgribētājus.
Kas zin kā notikumi attīstītos tālāk, ja otrajā aplī tobrīd acīmredzami ātrākais Toms Macuks, mēģinot uzbrukt, kādā no pagriezieniem nekļūdītos. Kā vēlāk skaidroja Toms, mocis izlēcis no ātruma un brīdī, kad bija jāuzdod gāze, gaidītais paātrinājums izpalika un līdz ar to sekoja kritiens dubļos. Kamēr spēkratu atkal piedabūja pie dziesmas, tika zaudēta pozīcija, kā rezultātā, nācās samierināties ar piekto vietu. Tikmēr otrais finišēja visu braucienu stabili nobraukušais Dāvis Ivanovs, kas gan pietuvojās līderim pirmsuzbrukuma attālumā, bet tā arī nespēja kaut cik vērā ņemami apdraudēt Tanel Leok pirmo vietu.
Trešais palika Priit Ratsep, kurš pēc brauciena minēja apgrūtinātās iespējas apdzīt konkurentus. Nav gan pirmā reize, kad pirms tam salijušā un tad samērā strauji žūstošā trasē tiek iebrukta viena ideālā špūre, kurai apkārt aizvien ir putra un tādēļ cerēt uz ātrākām līnijām šādos apstākļos ir diezgan nereāli un to, ka trase visiem ir vienāda, atzina arī pats sportists.
Tostarp ne mazāk aizraujošas cīņas norisinājās arī MX2 klases ieskaitē. Tur pirmajā braucienā pirmais finiša līniju šķērsoja Tanela brālēns Aigar Leok. Otrais aiz viņa, pirmā posma uzvarētājs Karel Kutsar, bet trešajā vietā ,par prieku vietējiem līdzjutējiem, dobelnieks Arnolds Sniķers.
Otrais brauciens MX1 klasē sākās ar izcilu Dāvja Ivanova spurtu pirmajos apļos un līdz ar to arī ar iekrātu pieklājīgu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Pirmā brauciena uzvarētājam Tanel Leok šoreiz galīgi neizdevies starts un vēl trešajā aplī tikai piektā pozīcija. Taču nu jau apstākļi trasē bija mainījušies un apžuvušajos līkumos bija parādījušās jaunas manevru iespējas. Līdz ar to pieredzējušais pasaules klases braucējs izmantoja visu savu iemaņu arsenālu un vienu pēc otra apdzen vispirms savu tautieti Priit Ratsep, tad Tomu Macuku un visbeidzot Kārli Sabuli. Nu vairs priekšā tikai Dāvis Ivanovs un ar katru apli atstatums līdz brauciena līderim sāka sarukt aizvien mazāks, bet viņš kā vilks, kas sajutis medījumu, šoreiz neatlaidās un droši kontrolējot situāciju, ar paceltām rokām sveicot fanus, finiša līniju šķērsoja pirmais.
Sekojot savam titulētajam brālēnam Tanel Leok, MX2 ieskaitē līdzīgus manevrus izpildīja Leoku dinastijas pārstāvis Aigar Leok. Arī viņam ne pārāk veiksmīgs starts un finišā šoreiz mainītām vietām ar otrā brauciena uzvarētāju Karel Kutsar. Trešais atkal Arnolds Sniķers.
Pēc mxphot.lv ieskata, arī šo posmu var uzskatīt par izdevušos un to apliecināja arī diezgan krietnais līdzjutēju pulks. Bez tā noteikti arī ir jāmin sacensību organizatoru un tiesnešu lēmums apvienot ne tikai MX2 un MX1 klases, bet arī salikt kopā MX125 un Veterānu/Senioru klašu dalībniekus. Ja pirmajā variantā man kā līdzjutējam ir dota iespēja vienkopus redzēt dienas ātrākos braucējus, tad otrajā apvienojumā ir ne mazāk aizraujošas cīņas, “a la” – jaunība pret pieredzi. Manuprāt šādu dienas kārtību derētu saglabāt arī pārējos šā gada Latvijas čempionāta posmos. Plusā nāk vēl viens svarīgs ieguvums – sacensību ilgums tiek būtiski samazināts un līdz ar to šāds formāts nav pārāk nogurdinošs līdzjutējiem. Domāju, ka daudziem vēl ir atmiņā apbalvošanas ceremonijas, kas pirms pāris gadiem Misiņkalnā notika jau pustumsā un lieki teikt, ka vienīgie, kas pie pjedestāla vēl applaudēja uzvarētājiem, bija braucēju mehāniķi un radinieki.
Nu un vēl. Iespējams, ka Aizputes trases apsaimniekotājiem būtu jāapsver par savu sacensību rīkošanu kādā prognozējami sausākā laikā vai arī pēc Tartu Langes motokompleksa pieredzes jau laicīgi jāparedz trases nosusināšanu, pieberot smilti problemātiskajās vietās. Skaidrs, ka šāds risinājums ar seguma piebārstīšanu krietni sadārdzina jau bez tā ne mazos organizatoriskos izdevumus, taču nedomāt par to arī nebūtu pareizi. Hm, varbūt tad ir vērts arī laicīgi padomāt par dalībnieku laukuma labiekārtošanu? Ir žēlīgi skatīties uz dežurējošo traktoristu, kas sacensību dienas biegās to tik vien dara, kā ārda padoka zālāja paliekas, velkot kārtējo motokrosista treilerīti sausumā. Tā pati bilde arī ar līdzjutēju automašīnu stāvvietu un tikai dažu izredzēto komadu pārstāvji var savu nometni ierīkot uz asfaltētā ceļa nomales. Labi, gan jau arī pašiem organizatoriem ir skaidrs, kas un kā jādara šajā jautājumā.
Par trases apskaņošanu šoreiz gandrīz varētu neiebilst, ja vien izvietotās skandas būtu jaudīgākas. Turklāt atkal man nav saprotams, kāpēc ir nepieciešams kaut kāds muzikāls pavadījums jau brauciena laikos? Vai tiešām mūsu leģendārais komentētājs Fodža ir tik neinteresants? Labi, ceru, ka šī nemode, ar mūziku brauciena laikā, netiks ievazāta atlikušajos šā gada Latvijas čempionāta posmos.
Šoreiz gribētu uzteikt sabiedriskās barošanas punktus par piedāvājumu un cenām, taču pie reizes vēlētos arī pavaicāt – kāda velna pēc ir jātaupa uz savu darbinieku rēķina? Tikai trīs ēstuves un katrā pa diviem pārdevējiem. Kamoooon, mīļie tirgoņi, jūs tak paši sevi apzogat, ja nespējat mudīgi pabarot visus ēstgribētājus!
Labs ir. Šoreiz laikam pietiks ūdeni liet, jo lieki atgādināt, ka šīs nedēļas nogalē mūs visus iepriecinās kārtējais pasaules čempionāta posms “Zelta Zirga” trasē Ķegumā un jācer, ka beidzot arī visaugstākā pasaules līmeņa solo motociklu sacensību noslēgumā varēsim kopā uzdziedāt “Dievs svētī Latviju”! ☺
© Jānis Pastars
2017.05.02.
