post

“DAUDZ ZĀBAKU PA MANU ZEMI STAIGĀ…”

bilde_rakstam-2
Lai vai kā priecēja saulainā diena un kuplais Latvijas čempionāta 1.posma sacensību dalībnieku pulks, mans motokrosa līdzjutēja lepnums bija krietni iebradāts. Prestižākajās un ātrākajās klasēs pārliecinoši spēcīgāki atkal bija “lēnie igauņi”.
Stāvot starta taisnē un gaidot nākamo braucienu, trases apskaņošanas sistēmā skanošais Aivara Brīzes niknais dziedājums ironiski pastiprināja nulle redzēto – tikko MX2 pirmā brauciena 1.vietā finišējušais igaunis Karel Kutsar (Rodeo MX racing team) drīzāk cīnījās ar saviem apļa laikiem, nevis ar sāncenšiem. Vēl vairāk sadrūmu, kad brauciena rezultātu saraksta pirmajā desmitniekā izlasīju vien trīs latviešu uzvārdus, bet neviens no tiem nebija godalgoto trijniekā. Tiesa gan, skatu uz dzīvi saulaināku padarīja otrais brauciens, kurā nu jau pa izdangāto trasi Kristers Drevinskis (Rodeo MX racing team) divus apļus līdz beigām salauza Indrek Magi (ASRT MX racing team) pretestību, izplēsdams otro vietu un tādējādi nodrošinot arī otro vietu kopvērtējumā. Abos braucienos palikdams trešais, godalgoto trijnieku noslēdza igaunis Magi.
Tiktāl viss forši un varam priecāties, ka arī kāds letiņš var un spēj kapāties ar igauņiem, tomēr krietnu rūgtumiņu pjedestāla šampanietim piešauj skats galarezultātu tabulā. Tas, ka ātrākais Laumā bija pasaules līmeņa braucējs vēl nebūtu nekas traks, arī par piecām sekundēm labāks apļa laiks, nekā tuvākajam sekotājam, varētu nebūt liela traģēdija. Bēdīgi paliek skatoties kopvērtējuma uzvārdu listē un starp labākajiem desmit no latviešiem vien ir 2.vietas ieguvējs Kristers Drevinskis (Rodeo MX racing team), tad 6.vietā Arnolds Sniķers (MX4Dobele) un 8.vietā daudzpieredzējušais Ivo Šteinbregs (ASRT MX racing team). Tālāk labākais ir 13.vietā palikušais Ralfs Guļevskis (MX Ādaži) un visbeidzot draudzīgā rindiņā no 15-ās līdz 20.vietai sakārtojušies pārējie latvieši – Toms Babris, Gunvaldis Vēsmiņš, Ingars Asma, Kārlis Bitītis, Vairis Aleksējevs un Uldis Mustis.
Čaļi, ko jūs darāt un vai kaut ko darāt? Galu galā, kāpēc vispār jūs to darāt? Labi, negribu nevienam neko pārmest. Katram es nepiegāju un nepaprasīju, kas vainas. Pieļauju, ka kāds brauca līdz galam nevesels un varēja būt vēls simts visādi iemesli pieticīgajam sniegumam. Pazīstot daudzus personīgi, domāju katrs treniņos izdara visu pēc tīras sirdsapziņas. Varbūt tādā gadījumā ir kaut kas jāmaina savā sagatavošanās procesā? Laiku pa laikam feisbukā tiek krāmēti treniņu foto un video, taču man vairāk tas izskatās pēc vienkāršas vizināšanās draugu pulkā. Cik MX2 piloti nopietni skolojas pie tādiem treneriem kā Andris Bārbalis vai Vitālijs Bobkovs? Nē, drīzāk jautāšu tā – cik MX piloti velta laiku nodarbībām BRAUKŠANAS TRENERA uzraudzībā? Rodas iespaids, ka Latvijas motokrosa braucēji mācās stūrēt tikai līdz MX85 vai MX125 vecumam un pēc tam jau paši ir “pietiekami gudri”. OK, negrasos te nevienam morāli lasīt. Man tikai ļoti gribētos lai katram no sacensību desmitniekā neiekļuvušajiem nenolaistos rokas un lai aizvien būtu stimuls meklēt iespējas attīstīt savas prasmes. Jācer, ka feisbukā, instagramā un twiterī iepostotie skaisto whipu video nebūs vienīgie pierādījumi šo prasmju esamībai.
Taču bija protams arī zināms gandarījums pēc svētdien trasē redzētā. Vispirms jau ir prieks, ka Kristers Drevinskis beidzot izskatās pa īstam nobriedis MX2klasei un neapšaubāmi Latvijas čempionāta fiziski visgrūtākajā posmā viņam pietika spēka līdz pašām beigām. Kristeram nepadevās starts pirmajā braucienā, tāpēc jo lielāks prieks, ka viņš tomēr spēja pacelties līdz pat ceturtajai pozīcijai. Un jā. Par to kā būtu, ja otrajā startā nenokrāmētos 1.brauciena otrās vietas ieguvējs Aigar Leok, es labāk tagad nedomāšu vispār. MX4Dobele kluba sportists Arnolds Sniķers šķiet nobrauca savā līmenī, bet teikšu godīgi, es sagaidu vairāk no viņa. Taču tik un tā vieta “olimpiskajā sešiniekā” dod zināmas cerības arī sezonas turpinājumā. Malacis joprojām ir vecmeistars Ivo Šteinbergs, kas apliecināja, ka pulvers aizvien sauss un enduro iemaņas ir kā reiz radītas Laumas smiltīm. Nu un visbeidzot, pārējie mūsējie tomēr nebija paši pēdējie trasē.

JPP_3088
MX1 ieskaitē jau ar pirmajiem metriem startā Priit Ratsep (Rodeo MX racing team) pārliecinoši nodemonstrēja savas pretenzijas uz Latvijas čempionāta troni trešo gadu pēc kārtas un bija absolūti ātrākais visās iespējamās dienas ieskaitēs – kvalifikācijā, uzrādītajos apļa laikos un abos uzvarētos braucienos. Arī ne pārāk izdevies otrais starts igaunim nesagādāja problēmas būt pirmajam finišā. Kā pēc tam atzina pats sportists, lielākais izaicinājums esot bijusi paša fiziskā kondīcija, kura šobrīd vēl nav par visiem 100 procentiem sacensību režīmā. Ja tā, tad bail iedomāties kāda tā varētu būt uz vasaras sākumu, jo vairāk vai mazāk, šīs sacīkstes kā pirmās šosezon bija gandrīz visiem.
Tikmēr kopvērtējuma 2.vietas īpašnieks Toms Macuks (ASRT MX) pirmā brauciena pirmajos apļos uzrādīja labu ātrumu, bet būdams otrais aiz Ratsepa, pēkšņi samazināja apgriezienus, atkrizdams uz ceturto vietu, kurā arī finišēja. Vēlāk izrādījās, ka motocikla priekšējās dakšas gaisa spiediens ir bijis par lielu, kā rezultātā, tā tikpat kā ieķīlējusi un palikusi kokaina. Uz otro braucienu kļūme tika novērsta un vairs nekas Macukam netraucēja droši nosargāt otro vietu kā braucienā, tā arī dienas kopvērtējumā. Pēc sacensībām Toms atklāja, ka aizvien notiek saradināšanās process ar jauno Husquarna motociklu un ja gatavošanās sezonai būtu sākusies jau agrāk, tad Ratseps Laumā nebūtu tik neaizsniedzams. To, ka tās nav tukšas runas, varēja nojaust jau svētdien. Līdz pat otrā brauciena beigām Toms bija viens no nedaudzajiem, kas smilšainajos vaļņos spēja izcilāt moci un neslinkoja pārlecot izsistās dziļās bedres. Arī pats sportists pēc finiša atzina, ka fiziski jutās diezgan labi.
Dāvis Ivanovs (privāti) sacensību dienu noslēdza kopvērtējuma trešajā vietā. Dāvis nekad nav slēpis, ka smilšu trases nav viņa stiprā puse, tāpēc pašam noteikti ir gandarījums par iegūtajiem punktiem. Privātā braucēja statuss šķiet noņēmis no Dāvja pleciem psiholoģisko slogu, kurš iespējams viņam traucēja sasniegt MX Moduls kluba uzstādītos mērķus, divas sezonas pēc kārtas no rokām izlaižot kāroto Latvijas čempiona titulu. Tāpēc nav jābūt motokrosa Enšteinam lai paredzētu, ka sezonas turpinājumā Dāvis Ivanovs būs viens no galvenajiem pretendentiem uz uzvaru 2017.gadā. Viss iepriekš uzskatītais iespējams arī viņam deva spēku cīnīties ar bijušo komandas biedru Kārli Sabuli, ar kuru pirmajā braucienā šķiet vismaz divas reizes apmainījās vietām, tomēr spēja abos finišos rūtoto karogu sasniegt pirms sava oponenta – 2-jā un 4.vietā.
Nevar gan zināt, kādā statusā būtu letiņu gods MX1 klasē, ja pirmajā braucienā niķojošās motora aizdedzes dēļ malā nenobrauktu Erki Kahro (Rodeo MX racing team). Igaunis šogad pārkāpis no “mazā” moča uz jaudīgāko klasi un otro braucienu smilšainajā trasē aizvadīja diezgan pārliecinoši, finišēdams trešais. Ne tik drošs, kā pirms sacensībām, braucienos izskatījās cits MX1 klases jaunpienācējs Kārlis Sabulis (MX Moduls). Lai arī kvalifikācijā tika uzrādīts otrs labākais rezultāts, ar “sērfošanu” smilšainajā trasē negāja tik labi kā iecerēts. Pirms finālbraucieniem pārmiju ar sportistu dažus vārdus un no teiktā zinu, ka šā gada modeļa spēkratam nav veikti tikpat kā nekādi uzlabojumi, vien pārlikts pagājušās sezonas MX2 moča aizmugurējais amortizators. Kārlis arī atzina, ka braucot ar lielās kubatūras moci, motoru jaudas ir pietiekoši visiem un nav tik lielas starpības kā MX2 klasē, līdz ar to sportistu iespējas izlīdzinās. Tāpat arī kvalifikācijas rezultāts vēl neko nenozīmē un tie, kas nav bijuši pietiekoši ātri no rīta, trasē var parādīt pavisam citu sniegumu. Dienas laikā tas arī pierādījās, jo pats Kārlis, kā man izskatījās, brauca diezgan taupīgi. Neko daudz netrakoja, bet meklēja “gludākās” špūres un pēc pirmajā braucienā izcīnītas 3-šās un otrajā braucienā 5.vietas, kopvērtējuma palika turpat aiz godalgoto trijnieka 4.vietā. Var droši uzskatīt, ka Sabuļa pirmā nopietnā apostīšanās spēcīgākā motociklu klasē ir aizvadīta veiksmīgi.

Par laimi, manu līdzjutēja pašapziņu uzpucēja MX125 un MX85 klašu uzvarētāji – Rainers Žuks (ASRT MX Racing Team) un Mairis Pumpurs (MX4 Dobele). Neiedziļinoties sīkumos var teikt, ka svētdien abi nodemonstrēja lielisku sniegumu. Jāteic gan, ka uz sacensībām nebija ieradies jaunā igauņu cerība MX125 klases braucējs Meico Vettik, kurš tieši tajā pat dienā uzvarēja Beļģijā notiekošajās sacensībās. Būtu interesanti viņu redzēt šogad tepat Latvijā un tad jau arī varētu puslīdz skaidri saprast kāds ir spēku samērs vienā no asākajām un skatāmākajām MX klasēm Baltijā.
Zināmā mērā pārsteigums varētu būt Ulda Freiberga triumfs MX65 ieskaitē, jo vēl pagājušajā sezonā mūsu slavenā motokrosa meistara Laura Freiberga atvases izcīnītā 12.vieta Latvijas junioru čempionāta kopvērtējumā nesolīja čempionu kausus šosezon. Taču kā redzams, Laura milzīgais darbs ir nesis augļus un komplektā ar mājas trases apstākļiem Uldim sakrita visas kārtis lai pirmo reizi mūžā Latvijas čempionāta apbalvošanas ceremonijā skatītos pāri savu sāncenšu galvām no visaugstākā pjedestāla pakāpiena.
Par MX50 klases censoņiem diemžēl šoreiz neko vairāk nemācēšu pateikt, jo godīgi atzīšos – neredzēju. Šī noteikti ir tā reize, kad gribētos sadalīties trīs personās un vienlaicīgi atrasties, gan padokā, gan trasē ar fotoaparātu, gan atpūšoties pēc nočāpotajiem kilometriem Laumas smilšu kāpās 🙂

JPP_3461
Klubu vērtējumā savus nolūkus atkal izcīnīt čempiona titulu diezgan skaidri ir pieteikusi ventspilnieku “Rodeo MX Racing Team”. Motokluba vadītājs Arvis Sanders ar gandarījumu atzina pareizi izdarītās investīcijas, piesaistot igauņu leģionārus un ļoti atzinīgi izteicās par Kristera Drevinska iespēto. Viss kopā 1.posma kopvērtējumā Ventspils komandai ļāva plūkt uzvarētāja laurus.
Otrajā vietā palika pretenciozā čempionāta jaunpienācēja “ASRT MX Racing Team”, kuras dalībnieki arī pagozējās prestižāko MX2 (Indrek Magi) un MX1 (Toms Macuks) godalgoto trijniekā. Kopā ar pārējiem komandas biedriem tika savākts pietiekams skaits punktu lai aiz sevis atstātu trešajā vietā palikušo “MX4Dobele” komandu.
Iespējams dobelnieku sniegums Latvijas čempionāta 1.posma sacensībās varētu būt vērtējams kā lielākais pārsteigums un prieks Latvijas līdzjutējiem, jo tās rindās ir tikai vietējie MX piloti, kas turklāt tikpat kā nekad nemaina kluba piederību. Par viņiem drīzumā mxphoto.lv plāno ievietot izvērstāku aprakstu.

Nu un par pārējo Laumas trasē redzēto.
Sacensību teritorijā izvietotajos ēdināšanas punktos piedāvātie ēdieni bija gardi un sanākušajiem skatītājiem bija no kā izvēlēties savu maltīti. Vienīgi startam pretējā trases mālā stāvošiem līdzjutējiem nebija diez ko ērti mērot pustrasi līdz alus nojumēm un atpakaļ. Saprotu, ka ideāli sakārtot infrastruktūru trasē, kurā notiek viens pasākums gadā, nav vienkāršs uzdevums, tāpat prasītos arī kāds risinājums lai apskaņošana būtu kaut mazliet plašākā perimetrā. Divi skaņas torņi ir par maz.
Labi iecerētais Tomasa Kleina pirmsstarta šovs ar ģitārsolo diemžēl pamatīgi izgāzās. Pirms tādu numuru rīkošanas droši vien derētu pārliecināties par ģitāras raidītāja rādiusu un attālumu, kurā tas spēj translēt signālu. Baltajam troksnim līdzīgā šalkoņa, kas turklāt pastiprināta ar iespaidīgas jaudas skaļruņiem, galīgi nebija tas, ko vēlējās dzirdēt līdzjutēji un tas pavisam noteikti nebija labākais ar ko varētu pārsteigt cilvēkus, kuri uz motokrosu atnākuši pirmoreiz.
Kaitinoša likās arī finālbraucienu laikā skanošā mūzika. Pat ne repertuārs vai dziesmas kā tādas, bet gan pats mūzikas skanēšanas fakts. Daudz aktuālāk būtu noalgot jēdzīgu DJ, kurš pirms starta spēj uzkurināt atbilstošu atmosfēru un nodrošināt labu garastāvokli starp braucieniem. Un vispār, manuprāt motokrosā daudz labāk iederas fanu taures, jo motoru rūkoņa pati par sevi ir kā mūzika patiesiem šī sporta cienītājiem. Turklāt Ģirta Timrota komentāri jebkura veida motoru sacensībās piedod pavisam citu garšu trasē notiekošajam. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc bija nepieciešams šāds tingeltangelis braucienu laikā.

JPP_3182
Tomēr visumā būtu grēks kaut ko pārmest 1.posma organizatoram Marekam Štrausam, jo varēja redzēt, ka trasē un sacensību sagatavošanā ir ieguldīts pamatīgs darbs. Un lai arī manas patriota jūtas neattaisnoja pašmāju braucēji, es tik un tā saķēru vajadzīgo adrenalīna un prieka devu šīs sezonas pirmajā motokrosa rūcienā Latvijā.
Ar sacensību rezultātiem var iepazīties šeit

©Jānis Pastars
2017.04.04.

One thought on ““DAUDZ ZĀBAKU PA MANU ZEMI STAIGĀ…”

  1. Paklons un uvažuha Japānim par to ka bez fotogrāfēšanas vēl paspēji uztaisīt šitādu aprakstu par gonku.
    Tā turpināt…. Daudz interesantāk lasīt šitādus apcerējumus nekā sportacentra skribelējumus 😀

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *